No visām vīnogu slimībām visizplatītākā un visbīstamākā ir neīstā miltrasa (Plasmopara viticola). Šo slimību 1878. gadā ievazāja Francijā no Amerikas, un tā ļoti ātri izplatījās visos vīnogu audzēšanas reģionos Eiropā, nodarot lielus zaudējumus. Daudzas vīnogu plantācijas gāja bojā. Līdz šim Latvijā neīstā miltrasa nebija izplatīta, jo vīnogu stādījumi bija mazi un tālu cits no cita. Palielinoties stādījumu platībām, kļūst aktuāla arī inficēšanās ar šo slimību. Tāpēc, ierīkojot jaunus vīnogu stādījumus, ļoti svarīgi jau pašā sākumā nepieļaut neīstās miltrasas ieviešanos.

Pārbaude visā Latvijā
2007. gadā mēs apsekojām gandrīz visus vīnogu stādījumus Latvijā un konstatējām, ka jaunajos, 2005.–2007. gada stādījumos neīstās miltrasas nav, tātad ar stādāmo materiālu slimība neizplatās. Tajā pat laikā agrāk stādītajos vīnogu laukos jau augustā bija stipri inficētas gan lapas, gan ķekari, kas samazināja ražu par 60...90 procentiem.

No Latvijā audzētajām aptuveni 200 vīnogu šķirnēm un hibrīdiem vairāk nekā 150 mēs pārbaudījām uz izturību pret neīsto miltrasu pēc starptautiski apstiprinātās un pieņemtās metodikas piecu ballu skalas, kur:
1. balle – ļoti izturīgas šķirnes;
2. balle – izturīgas šķirnes;
3. balle – vidēji izturīgas šķirnes;
4. balle – neizturīgas šķirnes;
5. balle – ļoti ieņēmīgas šķirnes.

Agroklimatiskie apstākļi 2007. gada vasarā bija ļoti labvēlīgi neīstās miltrasas attīstībai. Sākot ar 27. jūniju, gandrīz katru dienu lija, kas izraisīja ļoti stipru epifitotiju (infekciju) jau jūlija beigās – augusta sākumā.

Ieņēmīgākās šķirnes
Daudzas sen Latvijā audzētas vīnogu šķirnes un hibrīdi izrādījās ļoti ieņēmīgi (augusta beigās – 5. balle; daļēji bez lapām): 'Aļošenkin', 'Raņņij Magarača', 'Madlen Royal', 'Moldovaja', 'Augustovskij Fioļetovij', 'Šasla Baltā', 'Šasla Gaļuna', 'Tereza', 'Samanta', 'Kosmonavt', 'Krasavec', 'Šabo Pērle', 'Madlen Anževin', 'Iļja Muromec', 'Birute' u.c. Lielākais vairums V. labruska un V. amurensis izcelsmes šķirņu (t.sk. visas P. Sukatnieka šķirnes) un hibrīdu (56) bija neizturīgi pret neīsto miltrasu (4. balle).

Vidēji izturīgās un izturīgās šķirnes
Vidēji izturīgas (3. balle) bija 26 šķirnes un divi hibrīdi: 'Korinka Russkaja', 'Jadviga', 'Jodupe', 'Danga', 'Aromātiskā', 'Palanga', TN6, 'Dāle', 'Sajūdis', 'Ramune', 'Muromskij', 'Skaiste', 'Plame', Jubileja 203', 'Serbente', 'Interesante', 'Orienta', 'Vārnava 2', 'Vēlīne', 'Svenson Red', 'Stella', 'Muskat Ņini', 'Zelliot', 'Himrod', 'Santa', 'Agrā Sārtā' un hibrīdi V 5-5-5 un V 5-6-4.

Izturīgas pret neīsto miltrasu (2. balle) bija 35 šķirnes: 'Krievu Konkords', 'Vino Nordica', 'Fochs', 'Hasanskij Sladkij', 'Rondo', 'Belgradskij Raņņij', 'Vārnava 1', 'Vārnava 3', 'Gvido', R-65, SK-73, 'Ritons', 'Arkādija', 'Lora', 'Liepājas Dzintars', 'Liepājas Agrā', 'Liepājas Pērle', 'Dovga', 'Cīravas Agrā', 'Cīravas Sārtā', 'Cīravas Baltā', 'Cīravas Muskats', 'Agrā', 'Nata', "Dietlava', 'Elga', 'Dāvana', 'Delāns', 'Galbena Nov', 'Aročnij', 'Kristāls', 'Starta', 'Ļana', 'Suručenu Baltā', 'Silva'(Vēsmiņa), kā arī 14 hibrīdi: V 1-3-2, V 1-5-2, V 1-6-3, V 2-6-3, V 5-2-6, V 5-4-1, V 3-4-2, V 3-6-2, V 3-3-3, V 2-2-3, V 5-4-2, V 5-5-4, V 5-5-1 un V 5-1-3

Ļoti izturīga (1. balle) bija tikai 'Alfa', uz kuras lapām bija grūti saskatāmi nekrozi punktiņi.

Slimības pazīmes
Uz 3., 4. un 5. balles inficētajām šķirņu un hibrīdu lapām veidojās dažāda lieluma dzelteni plankumi, kuri lapu apakšpusē pēc lietus vai rasas pārklājās ar baltu apsarmi – zoosporangijiem. Zoosporangiji nepārtraukti atdalās un ar lietus pilieniem un vēju tiek pārnesti uz lapām un ķekariem, izraisot jaunu infekciju.
Uz izturīgo vīnogu šķirņu un hibrīdu lapām (1. un 2. balle) veidojās sīki nekrozi ar ļoti vāju baltu apsarmi lapu apakšpusē vai bez tās, tas nozīmē, ka zoosporangiji neveidojas vai arī tie ir dzīvot nespējīgi un jaunu infekciju izraisīt nevar.

Bez aprakstītajām Latvijā ir izveidotas vai ievestas daudzas jaunas vīnogu šķirnes un hibrīdi, kuru izturība pret slimībām vēl būs jāpārbauda.

Pārbaude parādīja, ka Latvijā ir pietiekami daudz pret neīsto miltrasu izturīgu vīnogu šķirņu (36) un hibrīdu (14). Tās var audzēt bez miglošanas, neriskējot zaudēt ražu. Daudzām šīm vīnogām ātri un labi nobriest viengadīgie dzinumi, tās ir salizturīgas (mīnus 23...27 ºC), ar ļoti augstas kvalitātes ogām, kas nogatavojas augustā.

Slimības apkarošana
Ko darīt, ja iestādītas pret slimībām neizturīgas vīnogu šķirnes?

1. Rūpīgi jāsavāc un jāsadedzina visas vecās lapas. Tās nevar lietot kompostam, jo neīstā miltrasa rudenī lapās veido ziemojošas oosporas, kas saglabājas augsnē piecus gadus.

2. Pavasarī uz ieņēmīgajām šķirnēm var uzpotēt izturīgas šķirnes. (Sk. „Praktiskais latvietis”, 2005. gada 3.–9. oktobrī, Nr. 40, 14. lpp.).

3. Pavasarī, kad vīnogas izplaukušas, jāseko, kas notiek pēc nokrišņiem. Pēc pirmā stiprā lietus (10 mm un vairāk) uzdīgst ziemojošās oosporas, kuras izraisa pirmo lapu inficēšanos. Tādēļ pēc trim četrām dienām jāveic ieņēmīgo šķirņu krūmu miglošana ar vienprocentīgu Bordo šķīdumu vai tā aizvietotājiem: Ridomil gold, Mikal, Sandofan, Polikarbocin, Oksihom, Strobi, Ridopolihom u.c. To lietošana aprakstīta instrukcijās. Miglojot jācenšas, lai fungicīdi maksimāli pārklātu lapu apakšpusi, jo inficēšanās notiek tikai no lapu apakšpuses. Ja darbs veikts kvalitatīvi un ja nav biežu nokrišņu, slimība turpinās attīstīties ne ātrāk kā pēc mēneša vai vēlāk – vēja atnestās infekcijas dēļ.

4. Kad uz pirmajām lapām parādās apaļi dzelteni plankumi (parasti piecas līdz astoņas dienas pēc pirmā stiprā lietus), plankumainās lapas nekavējoties jānorauj un jāiznīcina. Pretējā gadījumā jau pirmajā naktī, ja būs lietus vai rasa, dzeltenie plankumi lapu apakšpusē pārklāsies ar baltu apsarmi – zoosporangijiem, kuri izraisīs jaunu infekciju.

5. Neatkarīgi no laika apstākļiem visas ieņēmīgās šķirnes un hibrīdi pirms ziedēšanas un trīs līdz piecas dienas pēc ziedēšanas jāmiglo ar 3. punktā
norādītajiem fungicīdiem. Lietainā vasarā, ja slimība sākusi attīstīties, miglošana jāatkārto pēc 10...12 dienām. Jārēķinās, ka tādā gadījumā ogas būs saņēmušas krietnu fungicīdu devu, tāpēc tās pirms lietošanas rūpīgi jāskalo tekošā ūdenī, tāpat kā pirktās ārzemju vīnogas.

Tāpēc mēs iesakām visiem, kuri vēlas iestādīt lielākus vai mazākus vīnogu laukus, izvēlēties pret neīsto miltrasu izturīgas vīnogu šķirnes un hibrīdus, lai varētu baudīt bioloģiski tīras vīnogas.