Latvijā audzēt vīnogas ir ierasts pie ēku sienām, visbiežāk tām ļaujot brīvi augt un nosegt plašu sienu teritoriju.  Parasti šādu vīnogu dzinumi tiek balstīti uz koka vai stiepļu režģiem un bieži ogu kvalitāte ir pakārtota dekoratīviem mērķiem. Attīstoties vīnkopībai Latvijā arvien vairāk vīnogas tiek stādītas brīvi stāvošas ar primāro mērķi iegūt kvalitatīvu vīnogu ražu. Tas prasa izvēlēties un ierīkot atbilstošu balstu sistēmu.

Pasaulē tiek pielietoti daudz dažādas balstu sistēmas, bieži to veidu nosaka tradīcijas, klimats, šķirnes, vīnkopju finansiālās iespējas, tomēr visu balstus sistēmu kopīgs mērķis ir ļaut vīnogām pacelties no zemes. Īpaša tas ir svarīgi Latvijā, kur pavasara salnas pirmos “nokož” tieši apakšējos dzinumus.  Balstu sistēmai jābūt pietiekami izturīgai, lai noturētu augu un ķekaru svaru, kā arī noturētos stiprā vējā. Balstiem jākalpo ilgi – vismaz 20 gadu. Vīnogu šķirnei atbilstošs piegriezums un pareizi izvēlēta balstu sistēma palīdz aizsargāties pret salnām, vienmērīgi izretināt dzinumus, labāk izgaismot ķekarus un sekmēt gaisa cirkulāciju, kā arī padarīt ērtāku vīnogu apkopšanu – piesiešanu, apgriešanu un ražas ievākšanu.

Visvienkāršākais vīnogu balsts ir garš vertikāli iesprausts miets, pie kura vīnogas tiek piesietas. Šāda metode ir redzēta, piemēram, dažos Mozeles ielejas stāvākajos vīnogu dārzos, tomēr tā nav plaši pielietota.

Praktiski visas vīnogu balstu sistēmas tiek veidotas starp balstiem novelkot stieples. Lai cik tas vienkārši neliktos, šeit ir nianses par kurām ir vērts aizdomāties pirms sākam darbu. Balstu sistēma ir nepieciešama sākot no trešā vīnogu dzīves gada, tomēr vēlams to ierīkot jau reizē ar stādīšanu, lai pēcāka darbošanās netraumētu jaunos stādus.

Pirmais lēmums – kā tiks veidots vainags

Pirmais lēmums, kas ir jāizdara plānojot balstu sistēmu ir kāds būs stiepļu izvietojums, kas savukārt ir atkarīgs no tā kā plānojiet veidot vainagu.

Veidojot nokarenu vainagu ar augstu stumbru var iztikt  ar vienu nesošo stiepli piem. 1,80m augstumā papildinot ar palīgstiepli 1,20-1,50m augstumā. Šādi var rīkoties audzējot šķirnes kuru dzinumiem ir tendence “augt uz leju”.

Vairums vīnogu šķirņu jaunie dzinumi aug vertikāli un attiecīgi tiek piegrieztas. (Par piegriezuma veidiem šoreiz nerunāsim.) Šāda vainaga balstīšanai ir nepieciešamas 3-4 stiepļu rindas, kur apakšējā stieple – pamatstieple (vai arī apakšējās divas stieples) notur lielāko smagumu un augšējās divas palīdz pieturēt jaunos dzinumus vertikāli. Augšējās stieples var būt novilktas dubulti tādējādi jaunie dzinumi aug starp stieplēm un nav jāsien. Stiepļu augstumi no zemes ir atkarīgi no tā cik augstu vai zemu tiek veidots vainags un vai vīnogas ziemā tiek pieliektas un piesegtas.

Ja vīnogu šķirne labi pārziemo bez piesegšanas un var izveidot patstāvīgu stumbru, vainagu ir vēlams  veidot 70-80 cm augstumā (vertikāli augošām šķirnēm). Tas labāk pasargā no salnām un ievērojami atvieglo kopšanu.

Rekomendējamie stiepļu augstumi nesegtiem stādījumiem ar vertikālu dzinumu augšanu

Rekomendējamie stiepļu augstumi nesegtiem stādījumiem ar nokarenu vainagu

Rekomendējamie stiepļu augstumi sedzamiem stādījumiem. Uz ziemu dzinumi tiek piesieti pie apakšējā stieples un piesegti ar zemi.

Nepieciešamie materiāli

Vīnogu balstu sistēmu veido gala balsti, rindu balsti, stieple, spriegotāji, enkuri, skavas un vēl daži citi sīkumi.

Gala balsti.
Gala balstiem jānotur viss rindas smagums tādēļ tiem ir jābūt pamatīgiem. Ieteicamais materiāls ir cinkotais metāls vai dzelzsbetons. Ja izvēlas koka stabus tiem jābūt 15-20 cm diametrā un augstspiedienā impregnētiem. Prakse rāda, ka koka stabi zemē sapūst visātrāk – tas jāņem vērā. Gala balstus vēlams ierakt slīpi – 60o slīpumā pret zemi.

Rindu balsti.
Rindu balstus ierīko ik pa 5-6m. Līdzīgi kā gala stabiem, koks nav labākais materiāls. Papildus jāņem vērā, ka pie katra staba ir jāpiestiprina stieples, kas prasa papildus izdevumus speciālām skavām un distanceriem (dubultajām papildstieplēm). Arī betona stabi nav praktiski, jo ir apgrūtināta stiepļu piestiprināšana. Rindu balstiem vislabākā izvēle ir speciāli cinkota metāla balsti, kuru sānos ir ķepiņas vai rievas stieples nostiprināšanai. Tie kalpo visilgāk un ļauj ērti mainīt stiepļu augstumus. Ar papildus skavu palīdzību ir iespējams palīgstieples atvērt vasaras sākumā un sakļaut, kad dzinumi jau ir pastiepušies.

Stieple.
Stiepļu materiālam jābūt nerūsējošam. Vislabākās stieple ir no cinka-alumīnija sakausējuma. Var lietot arī stieples ar plastmasas klājumu, tomēr tās ir ievērojami dārgākas. Pamatstiepļu vēlamais diametrs ir 2,8-3mm. Palīgstieples var būt tievākas – 2,2-2,5mm. Ierīkošanu atvieglos speciāla stieples spole, kas ļauj ātri iztīt vajadzīgo stieples garumu.

Gala enkuri.
Visērtākie ir zemē ieskrūvējamie enkuri. Tajā pašā laikā tos var veidot arī, piem., laukakmeni aptinot ar stiepli, vai gala balstam blakus 1,5-2m attālumā ierokot papildus vertikālu balstu un abus savienojot ar horizontālu šķērskoku. Ir pieejami arī speciāli enkuri ļoti akmeņainai augsnei.

Spriegotāji.
Spriegotāji ir nepieciešami gan enkuru atsaišu spriegošanai, gan pamatstiepļu spriegošanai. Izvēle ir plaša, bet visērtākie ir Gripple spriegotāji, ka ļauj ērti un ātri darboties.

Palīgmateriāli.
Palīgstiepļu ķēdes, skavas, mietiņu stiprinājumi, u.t.t. ir tikai daži no palīgmateriāliem kas atvieglo vīnogu balstu sistēmas ierīkošanu un apkalpošanu.

Pielikumā ilustrācijas dažādu balstu sistēmu veidiem.

Pareiza balstu sistēma ir svarīga laba vīnogu dārza sastāvdaļa. Būtu nepareizi ieekonomēt vai censties izlīdzēties ar pagaidu risinājumiem – jo vīnogas ir ilggadīga investīcija un balstu sistēmai jākalpo vismaz tik pat cik vīna kokam – 20-25 gadi. Ja plānojat veidot savu vīnogu dārzu un jums ir nepieciešams padoms – esam vienmēr laipni gatavi palīdzēt! Interesējaties – Raganas vīna kalns, Mārtiņš Barkāns 29553558


Dažādi metāla rindu balstu veidi

Gripple spriegotājs

Dažādi skrūvējamie enkuri

Dubulto palīgstiepļu distanceris

Jauna balstu sistēma Vācijā

Vīnogu dārzs Itālijā (pavasarī).

H – veida gala balstu risinājums.